Regula par Enerģētikas Savienības pārvaldību liek ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (NEKP), kurā noteikti jauni klimata un enerģētikas mērķi. Enerģētikas un klimata mērķu sasniegšana galvenokārt ir saistīta ar piemērotas politikas esamību un investīciju pieejamību jauniem EE un AER projektiem.

Aplūkojot pieejamo informāciju un potenciālos NEKP paredzētos finansējuma avotus, šķiet, ka privātie ieguldījumi netiek piešķirti, kaut arī to vērtībai gadu no gada vajadzētu pieaugt. Novērtējot pieejamo informāciju par veiktajiem ieguldījumiem, šķiet, ka ES fondiem ir galvenā loma EE un AER projektu izstrādē. Pašlaik ES līdzekļus galvenokārt izmanto dotāciju veidā.

Vērtējot investīcijas, kas ieguldītas tehnoloģijās un projektos, var secināt, ka tie galvenokārt veikti ēku renovācijas jomā, savukārt AER tirgū ieguldītas bioenerģijas projektos. Vēl viens svarīgs rādītājs ir investīcijas, piemēram, lielu elektroapgādes uzņēmumu, piemēram, AS Latvenergo, hidroenerģijas projektos.

Tā kā valsts budžets un ES fondi nevar nodrošināt nepieciešamās investīcijas pilnībā, ir svarīgi veikt pētījumu, lai pārbaudītu gan nepieciešamo investīciju apjomu atbilstoši NECP prioritātēm, gan piemērus privāto ieguldījumu mobilizēšanai ilgtspējīgos projektos.
ES fondiem ir nozīmīga loma kopējos ieguldījumos un privāto ieguldījumu veicināšanā. Tomēr pašreizējo ES finansējumu galvenokārt izmanto dotāciju veidā. Cikliska pieeja ar dažādu ieguldījumu līmeni vairāku gadu laikā. Citi finanšu instrumenti: ALTUM emitētās zaļās obligācijas ļauj aizņemties energoefektivitātes un AER projektiem.

ES dotācijas faktiski veido 42% no klimata investīciju finansējuma Latvijā, 29% no privātā sektora un 29% no valsts budžeta. Šķiet, ka AER izdevumi ir gandrīz piecas reizes mazāki nekā EE uzņēmumos. Ja mēs atņemtu ieguldījumus, ko veica valsts elektroenerģijas pakalpojumu uzņēmums, mēs varam secināt, ka ieguldījumi AER ir ievērojami mazāki.

63% no kopējām investīcijām tiek ieguldītas ēkās (42% investīciju tiek ieguldītas sabiedriskās ēkās). Vērtējot investīcijas guvušās tehnoloģijas un projektus, var secināt, ka tie galvenokārt veikti ēku renovācijā, savukārt AER tirgū ieguldītas bioenerģijas projektos.

Arī ieguldījumi pašvaldību sektorā un sabiedriskajās ēkās galvenokārt ir saistīti ar ES fondu un valsts kases aizdevumu izmantošanu.